Mērnieku laiki

Rakstot savu darbu “Mērnieku laiki”, brāļi Kaudzītes to nosauca par stāstu, taču mūsdienās to dēvē par pirmo latviešu romānu, par kultūrvēsturisku romānu. Vēl šodien tas savu aktualitāti nav zaudējis. Gan 19. gadsimta otrajā pusē, gan mūsdienās ir cilvēki, kuri ir aprēķinātāji. Šie egoisti dara tā, lai pašiem būtu labāk. Savu mērķu panākšanai viņi izmantos jebkurus līdzekļus: uzpirks amatpersonas, melos, lai panāktu uzticēšanos sev, krāpsies. Šādi cilvēki, lai kā viņi rīkotos, vienmēr izliksies par eņģeļiem, kaut gan patiesībā ir pavisam citādāk. Romānā “Mērnieku laiki” vienu no šādām personām nav grūti pamanīt – tā ir Oļiņiete. Viņa vēlējās, lai Liena apprecas ar Prātnieku, taču jaunā meitene bija pret to, tomēr neskatoties un šo nostāju, Oļiņiete neatkāpās no sava mērķa un neņēma galvā nedz Lienas vēlmes, nedz viedokli. Arī mūsdienās šādas situācijas ir, tikai biežāk sastopamas citādā kontekstā. Domāju, ka ne tikai mūsu valdībā, bet arī citās sēž ne viens vien aprēķinātāj, kurš melos, krāpsies, savtīgu mērķu vadīts. Mīlestība – mūžsena tēma, kas nav saglabājusies no 19. gadsimta, bet gan no krietni senākiem laikiem, kas romānā “Mērnieku laiki” ir cieši saistīta ar aprēķinātājiem. Oļiņiete centās panākt, lai Liena iemīl Prātnieku, bet, kā jau tas ir zināms, piespiest mīlēt nav iespējams. Liena neparko nevēlējās padoties savai audžumātei, jo viņas sirds piederēja Kasparam. Iespējams, ka tieši tādēļ šis romāns beidzas traģiski. Arī mūsdienās var sastapt šādu parādību, kad starp divu cilvēku mīlestību cenšas iejauktie trešais liekais. Pēc manām domām, šādi gadījumi būs vēl ilgi sastopami nākotnē. Parasti šādi notikumi beidzas ar kādas sirds salaušanu vai pat vēl sliktāk. Pētīdami sava laika ikdienas dzīvi, brāli Kaudzītes savā darbā iesaistīja kārklu vāciešus. Tas parāda tikai to, ka jau 19. gadu simtenī latviešu valodā ienāk citu valodu vārdi, kuri tika “iepīti” ikdienas sarunās. Šajā gadījumā to pārspīlēti darīja Švauksts. Viņš, kur vien iespējams, ierunājās vācu valodā, gribēdams parādīt, ka ir mūsdienīgs. Šodien šādu valodu ir grūti atpazīt, jo daudzi citu valodu vārdi ir iesakņojušies tik dziļi mūsu valodā, ka rodas jautājums: “Vai šis vārds ir latviešu?” Tādējādi, manuprāt, tiek pazudināta oriģinālā valoda, tās skanējums tiek sabojāts ar citu tautu valodām. Laikabiedru acīs romāns ”Mērnieku laiki” izpelnījās gan uzslavas, gan kritiku. Taču neviens tajā laikā nevarēja iedomāties, ka brāļi Kaudzītes aprakstīja ne vien Latvijas, bet arī citu valstu sociālo, politisko un ekonomisko dzīvi.