Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība

Grāmata "Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība" – apjomīgs pētījums, kas pavada un apstiprina Kuldīgas centienus iekļūt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Aptuveni 600 lappušu biezais izdevums, kas aptver laiku no Kuldīgas pirmsākumiem līdz mūsdienām, profesora Jāņa Krastiņa vārdiem, ir viens no nopietnākajiem pētījumiem, kas tapis kādai no Latvijas mazpilsētām.

Kuldīgas vecpilsētas kultūrvēsturisko nozīmi ir atzinuši vairāki nacionālas un starptautiskas nozīmes eksperti, par ko liecina UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas 2011. gada 25. februāra lēmums Nr. 6 par nomināciju Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā, iekļaujot to UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. 2011. gada 18. aprīlī minētā nominācija tika uzņemta UNESCO Pasaules mantojuma priekšsarakstā.
Šī atzinība apliecina, ka Kuldīgas vecpilsēta, ko veido dažādu vēsturisku periodu slāņi, ir saglabājusi teicamu autentiskuma pakāpi un šai vietai piemīt izcila ainaviskā vērtība un dažādu periodu apbūves harmoniska līdzāspastāvēšana.

Pēc Kuldīgas novada pašvaldības iniciatīvas divu gadu garumā veikts pamatīgs izpētes darbs, kas slāni pa slānim atklāj Kuldīgas vecpilsētas vērtības arheoloģijā, arhitektūrā, pilsētbūvniecībā. Grāmata ir ne tikai nopietns zinātnisks pētījums, bet arī saistošs materiāls ikvienam iedzīvotājam, kuram rūp kultūras mantojuma saglabāšana, balstot to uz patiesām vides kvalitātes vērtībām.

Grāmata "Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība" sniedz vērtīgu ieguldījumu ne tikai Kuldīgas, bet arī visas Latvijas kultūras bagātību apzināšanā un popularizēšanā. Tajā apkopota informācijas par Kuldīgas arhitektūru dažādos laika posmos, kā arī izstrādāti priekšlikumi pilsētas arhitektūras attīstībai nākotnē, iekļaujot arī arhitektu un vēstures speciālistu viedokļus.

Grāmatas materiāla apkopojumu un vispārējo redakciju ir veicis RTU profesors un Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Jānis Krastiņš. Vairāku nodaļu autore un līdzautore ir Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja un pilsētas arhitekte Jana Jākobsone. Citu nodaļu autori ir: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, arheologs Mārtiņš Lūsēns, arhitekts Jānis Zilgalvis, arhitekts Ilmārs Dirveiks, vēsturnieks Andris Biedriņš, arhitekte Agate Eniņa, Kuldīgas novada muzeja galvenā krājuma glabātāja Daina Antoniška un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Zinātņu akadēmija sprezidents Ojārs Spārītis, kā arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.